Seni Aprūpes Skola

Noberzumi, izsutumi un izgulējumi

Pastāvīga urīna un fēču nesaturēšana, autiņbiksīšu mitrā un siltā vide, ilgstoši nemainīga pozīcija gulošam pacientam var sākotnēji radīt ādas iekaisumu, bet vēlāk jau nopietnus bojājumus – noberzumus, izsutumus un izgulējumus. Iekaisuma pazīmes ir dedzinoša, dzeloša un velkoša sajūta, nieze un apsārtums.

Noberzumi

Noberzumi rodas berzes rezultātā – piemēram, kādam materiālam vai apģērbam berzējoties pret ādu, vai ādas krokām ilgāku laiku salīpot citai ar citu.

Izsutumi

Izsutums ir ādas kroku infekciozs iekaisums, ko veicina paaugstināts siltums, mitrums (urīns, sviedri) un ierobežota gaisa piekļuve (anaeroba vide).

Izsutumus ierosina streptokoki un citi strutas veidojoši mikroorganismi, kā arī patogēnās sēnes – raugveida sēnes un trihofitoni. Veicinoši faktori – netīra āda (dažkārt arī tās pārmērīga mazgāšana), B grupas vitamīnu trūkums organismā, svīšana, pārāk cieši piegulošs apģērbs.

Streptokoki rada strutainus izsutumus cirkšņos, ap dzimumorgāniem un anālo atveri, zem krūtīm un kāju pirkstu starpās. Rauga sēņu veidotie izsutumi parasti lokalizējas roku pirkststarpās un zem krūtīm. Sēņu veidotie strutu pūslīši, atšķirībā no streptokoku spilgti dzeltenajiem, ir pelēkbalti. Trihofitoni izraisa pēdu mikozi – pēdu un kāju pirkststarpu izsutumus.

Izgulējumi

Izgulējums ir lokāls ādas un/vai dziļāk esošo audu bojājums, kas radies spiediena, bīdes un berzes spēku iedarbībā. Izgulējums var skart visus ādas slāņus – no virsādas līdz zemādai, vēlīnākās stadijās – arī kaulaudus.

Spiediena rezultātā audi tiek saspiesti starp ādu un kaulu izciļņiem, radot samazinātu audu apasiņošanu un nepietiekamu apgādi ar skābekli. Abu šo faktoru ietekmē rodas šūnu bojājumi.

Bīdes ietekmē āda tiek nobīdīta attiecībā pret dziļāk esošajiem audiem paralēli tās virsmai. Šāda mīksto audu nobīde var radīt ādas asinsvadu deformācijas u.c. izmaiņas (īpaši asinsvados, kas novietoti perpendikulāri ādai), kas noved pie asinsapgādes un apskābekļošanas samazināšanās, un pat nekrozes – šūnu vai kāda orgāna daļas vai visa orgāna atmiršanas dzīvā organismā.

Berze rodas starp divām virsmām savstarpējas kustības laikā. Berze rada nobrāzumu, kā rezultātā virsādas slānis kļūst plānāks, āda izmirkst, padziļinot sākotnējo bojājumu un veicinot bīdes spēku iedarbību uz mīkstajiem audiem.

Izgulējumu lokalizācija

Izgulējumu veidošanās riskam visvairāk pakļautas ir tās ķermeņa daļas, kurās kaulu izvirzījumi atrodas tiešā ādas tuvumā. 70% izgulējumu veidojas zemāk par jostasvietu – iegurņa vai gūžas locītavu apvidū. Visbiežāk izgulējumi tiek konstatēti:

  • krustu rajonā;
  • uz papēžiem;
  • augšstilbu apvidū (lielie gūžas grozītāji, sēžas pauguri).
Aprūpes skola izgulējumi

Ja slimnieks ilgstoši atrodas guļus stāvoklī uz sāniem, izgulējumiem īpaši pakļautas potīšu un ceļgalu sānu un iekšējās virsmas, kā arī ausis.

Izgulējumu riska faktori

Iekšējie riska faktori:

  • kustību traucējumi vai nekustīgums
  • jušanas traucējumi;
  • mazuļiem un arī vecākiem cilvēkiem āda ir viegli traumējama – maiga, plāna un trausla;
  • izgulējumu veidošanās anamnēzē;
  • hroniskas asinsvadu, neiroloģiskas un vielmaiņas slimības (piemēram, cukura diabēts);
  • pazemināts barojums, olbaltumvielu trūkums;
  • elektrolītu balansa, skābju un sārmu līdzsvara traucējumi.

Ārējie riska faktori:

  • fiziskais kairinājums – spiediens, bīde, berze (tos rada, piemēram, neatbilstošs apģērbs un gultasveļa, neatbilstoša izmēra uzsūcoši higiēnas līdzekļi, kļūdaina slimnieka pārvietošana, proti, vilkšana, stumšana);
  • ilgstoša mitruma ietekme – piemēram, nepietiekami absorbējošu līdzekļu izvēle urīna nesaturēšanas gadījumā, mitra gulta;
  • nepareiza ādas kopšana un nepietiekama higiēna;
  • medikamentu lietošana;
  • pārāk augsta, svīšanu veicinoša telpas temperatūra.

5 izgulējumu stadijas

Izgulējumi tiek iedalīti piecās stadijās, atkarībā no ādas bojājuma pakāpes :

I STADIJA – apsārtums, kas pazūd, ja tiek likvidēts spiediens; nav ādas bojājumu.

II STADIJA – apsārtums, kas nepazūd, ja tiek likvidēts spiediens; virsmas pietūkums, ādas erozija; sāpīgs virsādas bojājums.

III STADIJA – dziļš ādas bojājums, kas sasniedz dermu (dziļākās ādas struktūras); brūces dziļākā daļa var būt sārti graudaina vai klāta ar bojātajiem audiem (dzeltenu masu).

IV STADIJA – bojājums sniedzas līdz pat kaulam, veidojas ādas nekroze; ir redzami atmirušie audi, brūces dziļākā daļa var būt pildīta ar melniem nekrotiskiem audiem.

V STADIJA – pēdējā stadija, kad nekroze sniedzas muskuļos, kas var izraisīt vispārēju asins saindēšanos.

Izgulējumu profilakse

Cilvēkiem, kuri spēj kontrolēt savas kustības un reaģēt uz spiediena, berzes utt. radītu diskomfortu, izgulējumi parasti neveidojas. Turpretim cilvēki ar kustību ierobežojumiem, būdami pakļauti lielam izgulējumu riskam, var to mazināt, pateicoties profilaksei. Profilakse palīdz izvairīties no nopietnu izgulējumu rašanās, kā arī gadījumā, ja izgulējumi kādā vietā tomēr jau izveidojušies, novērst to parādīšanos citās ķermeņa vietās. Svarīgi nenovērtēt par zemu un neatstāt bez ievērības nevienu no ādas iekaisuma pazīmēm – tās var ātri pārvērsties nopietnos ādas bojājumos. Pamatprincips – izgulējumus ir vieglāk novērst, nekā ārstēt. Izgulējumu profilakse īpaši svarīga ir urīna nesaturēšanas gadījumos, kad cilvēki lieto absorbējošos (uzsūcošos) higiēnas līdzekļus.

Ja izgulējumi tomēr sāk veidoties, nekavējoties jāsazinās ar ārstu. Izgulējumu ārstēšana ir laikietilpīga un sarežģīta, turklāt – jo vēlāk uzsākta, jo komplicētāka. Neārstēti, apjomīgi un “ielaisti” izgulējumi rada nopietnu risku cilvēka veselībai!

Izgulējumu profilakses galvenie principi:

  1. ādas apskate – vismaz vienu reizi dienā, sevišķi uzmanību pievēršot kaulu izvirzījumu vietām;
  2. kustību nodrošināšana – guloša pacienta grozīšana un pozas maiņa ik pēc divām stundām (ja apsārtums, tad biežāk);
  3. pasīvie un aktīvie vingrinājumi kustīgam pacientam, lai veicinātu mobilitāti, uzlabotu muskuļu spēku, lokanību un koordināciju;
  4. spiediena slodzes kontrole – ar mērķi izvairīties no potenciālā izgulējuma vietas nospiešanas un citu ķermeņa vietu apdraudējuma;
  5. dažādu palīglīdzekļu izmantojums – plēvveida aizsargājošie pārsēji, polsterējumi, spiedienu samazinošas virsmas – matraču pārklāji, pretizgulējumu matrači un spilveni, speciāli pārklāji gultai un matracim, specializētās gultas u.c.;
  6. pareiza ādas attīrīšana un atbilstošu kopšanas līdzekļu izvēle, kas mazina kairinošo vielu, piemēram, urīna, fēču un sviedru potenciāli nelabvēlīgo ietekmi un ādas izmirkšanu;
  7. atbilstoša izmēra uzsūcošo produktu (autiņbiksīšu, ieliktņu u.c.) rūpīga izvēle (pārliecinieties, ka ražotājs norādījis, ka tie ir gaisu caurlaidīgi);
  8. elpojošas apakšveļas un apģērba lietošana (dabīgi materiāli nodrošina gaisa cirkulāciju un samazina ādas kairinājuma risku);
  9. mazā iegurņa orgānu (urīnpūslis/ zarnas) regulāra un kontrolēta iztukšošana;
  10. atbilstoša uztura nodrošinājums un svara kontrole – īpaši pazemināta barojuma gadījumā, kad uzturvielas netiek uzņemtas pietiekami;
  11. īslaicīgi palielināts olbaltumvielu daudzums uzturā.

Kopjot un attīrot ādu, svarīgi izmantot speciālus saudzējošus higiēnas līdzekļus, nelietot karstu ūdeni, nepakļaut to berzei un spiedienam! Uzklājot mitrinošos, barojošos un ādu aizsargājošos līdzekļus, tie viegli jāiestrādā ar pirkstu galiem – ādu nedrīkst berzt, rīvēt, stiept un masēt.

Uzsūcošo higiēnas līdzekļu klāsts ir loti plašs: augstas uzsūktspējas uroloģiskie ieliktnīši un uzsūcoša apakšveļa sievietēm, papildu uzsūcošie ieliktņi (anatomiskas formas), anatomiski pielāgotas formas ieliktņi kā sievietēm, tā vīriešiem u.c. Neaizstājami uzsūcošo līdzekļu maiņas vai gulošā cilvēka apmazgāšanas laikā ir gultas/matrača aizsarglīdzekļi – dažāda veida un izmēra aizsargpalagi, vienreizlietojamie dvieļi, mitrās salvetes, mazgāšanas cimdi ar un bez plēves.

Arī ādas kopšanai pieejami pēc sastāva un konsistences daudzveidīgi produkti: gēli, losjoni, emulsijas, krēmi, putas, eļļas u.c.

Detalizēta produktu informācija pieejama šeit [saite uz produktu sadaļu].

Izgulējumu ārstēšana

Konstatējot izgulējumus, slimnieka aprūpe ir atkarīga no izgulējumu pakāpes. Izgulējumus var ārstēt, lietojot tradicionālās metodes vai arī izmantojot mūsdienīgus pārsējus. Abos gadījumos pamatā ir brūces ārstēšana mitrā vidē: tiek uzskatīts, ka brūce, kas ir mitra, sadzīst divreiz ātrāk nekā brūce, ko klāj krevele.

Tradicionālajai brūču ārstēšanai izmanto sterilas marles salvetes, pārsējus un plāksterus apvienojumā ar lokāli lietojamām zālēm (ziedēm, dezinficējošiem šķidrumiem). Savukārt mūsdienīgs risinājums ir īpaši, ārstējoši un gaisu caurlaidoši pārsēji jeb plāksteri.

Izgulējumu ārstēšanas temps un efektivitāte pieaug, ja brūces lokālā ārstēšana tiek apvienota ar blakusslimību terapiju, proti:

  • trūkstošo uzturvielu, it īpaši olbaltumvielu, nodrošināšanu,
  • vitamīnu (īpaši C vitamīna) un mikroelementu (īpaši dzelzs un cinka) nodrošināšanu,
  • mazasinības kompensāciju,
  • cukura diabēta kontroli u.c.

Arī izgulējumu ārstēšanas periodā un pēc brūces sadziedēšanas jāievēro visi profilakses pasākumi.

Kas jāpatur prātā?

Papildus citiem izgulējumu profilakses risinājumiem svarīgi:

  • starp pacienta kājām ievietot spilvenu, ja cilvēks guļ uz viena vai otra sāna;
  • atbrīvojieties no gumijotiem gultas pārklājiem, kas krokojas, radot spiedienu uz ādu un neļauj piekļūt gaisam;
  • bieži mainīt gultas veļu, neļaujot tai kļūt mitrai;
  • novērst savainojumus – tajā skaitā nejaušus skrāpējumus (pacienta nagiem jābūt īsi apgrieztiem un apvīlētiem);
  • nelietot pūderi vienlaikus ar taukainiem produktiem, piemēram, eļļu vai barojošu krēmu.

Aktivizējiet ādu, to masējot – vislabāk lietot masāžai domātu gēlu, izvairieties lietot spirtu saturošus produktus, jo tie sausina ādu.

Ikdienas uzturs izgulējumu gadījumā:

  • samazināts saldumu, dzīvnieku izcelsmes tauku un sāls patēriņš,
  • produkti, kas nodrošina ar visām nepieciešamajām barības vielām, vitamīniem un mikroelementiem – graudaugi, piena produkti, pākšaugi, gaļa, zivis, augļi un dārzeņi.

Informācijas avoti:

Izdevums “Slimnieka ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija mājas apstākļos”, Zinātne, 2018

A.Kušpelo. Izgulējumi. Profilakses nozīme. Doctus. 24.02.2021.

Izgulējumu ārstēšanas tehnoloģijas metodes apraksts: dati.zva.gov.lv/mtdb/18-visparejas-kirurgijas-mediciniskie-pakalpojumi/vispareja-kirurgija/izgulejumu-arstesanas-tehnologijas-metodes-apraksts

Shopping Cart
Scroll to Top