Seni Aprūpes skola Bērns ar īpašām vajadzībām

Ģimenē - bērns ar īpašām vajadzībām

Bērns ar invaliditāti ģimenē – tā ir ļoti sarežģīta un smaga pieredze. Vecāki nav un nevar būt gatavi tam, ka viņu bērns būs invalīds, tāpēc, saskaroties ar šādu situāciju, piedzīvo nopietnu psihoemocionālu traumu. Savā ziņā šis traģiskais fakts sagriež kājām gaisā visas ģimenes, ikviena tās locekļa dzīvi. Bērns ar invaliditāti rada “apvērsumu” visā ģimenes sistēmā: robežās, lomās, ierastajās vērtībās, struktūrā un nākotnes plānos.

Latvijā ar vārdu “invaliditāte” saprot ilgstošus vai nepārejošus ļoti smagus, smagus vai mērenus funkcionālus ierobežojumus, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Bērns ar invaliditāti jeb īpašām vajadzībām ir bērns, kuram slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama papildu medicīniskā, pedagoģiskā un sociālā palīdzība.

Ko izjūt vecāki, audzinot bērnu ar invaliditāti?

Būt vecākiem, kas audzina bērnu ar invaliditāti, nav viegls uzdevums. Tās nav tikai sēras par nepiepildītām cerībām, netaisnības un pāridarījuma un vainas sajūta, bet arī milzīga hroniska spriedze, kas saistīta ar nepieciešamību rast apjomīgus un neizsīkstošus garīgos, fiziskos un finansiālos resursus. Pētījumi liecina, ka vecāku stresa līmenis un citas ar to saistītās emocijas savā ziņā ir atkarīgas no bērnam ar invaliditāti nepieciešamā kopšanas un uzraudzības līmeņa. Tomēr, neatkarīgi no šī aspekta, visās ģimenēs, kurās ienācis bērns ar īpašām vajadzībām, diemžēl stress ir hronisks un tāpēc var izraisīt ne tikai plašu psiholoģisko pārdzīvojumu, bet pat dažādu traucējumu spektru. Lūk, stadijas, kam “iziet” cauri vecāki, kuru dzīves pilnībā apvērsusi ziņa – “manam bērnam ir invaliditāte”.

1. Šoks
Ziņa, ka bērns nav vesels, var būt postoša – vispirms sākotnējais apjukums iekšējā aizsardzības mehānisma ietekmē pāraug noliegumā. Vecāki domā, ka viņu bērns gluži vienkārši nevar būt slims. Izjūtas, kas viņus pavada, ir bailes, bezpalīdzība, neticība, reizēm arī dusmas.

2. Depresija
Bezpalīdzību un bezcerību izjūt daudzi vecāki, šīs emocijas ir grūti vadīt un kontrolēt, un tās nereti noved pie depresijas. Risinājums – ne vienmēr, bet daudzos gadījumos, var būt fokuss uz to, ko iespējams ietekmēt, kur iespējams sasniegt acīmredzamu rezultātu, piemēram, bērna labsajūtas nodrošināšana. Šādas rutīnas darbības var izrādīties nomierinošas, remdēt satrauktu prātu.

3. Šķietamā samierināšanās
Vecāki, slīgdami savās sāpēs un ciešanās, izmisīgi meklē situācijas skaidrojumu vai risinājumu – nāk klajā ar dažādām idejām, nereti mēģinot atrast kādu vainīgo bērna invaliditātē. Šajā stadijā vecāku rīcība dažkārt mēdz būt haotiska un impulsīva, šķietamās samierināšanās vai situācijas pieņemšanas aizsegā viņi notic dažādiem risinājumiem, kas nereti nav ne pamatoti un racionāli, ne efektīvi. Tikai tad, kad visas iespējas ir izsmeltas un cerības zaudētas, vecāki “padodas”.

4. Konstruktīva pielāgošanās
Šī ir pozitīva stadija, kad vecāki iemācās gūt prieku, pavadot laiku ar savu bērnu un atklājot, ka bērns sniedz neierobežotu beznosacījumu mīlestību – dara viņus laimīgus un mudina viņus atbildēt ar to pašu.

Pāreja no vienas stadijas otrā nav skaidri izteikta, robežas starp tām ir izplūdušas. Vecākiem ir daudz kas jāupurē bērna ar invaliditāti dēļ, bieži atsakoties no savām vajadzībām, tāpēc šī procesa norise un sekmes var būt mainīgas. Daudz kas ir atkarīgs no bērna invaliditātes veida un līmeņa, ierobežojumu un traucējumu pakāpes, kā arī invaliditāti pavadošajām blakus slimībām un problēmām.

Bērns ar invaliditāti = mazs cilvēks ar lielām vajadzībām

Bērna invalīda aprūpe vecākiem ir nebeidzams izaicinājums. Aprūpētājam vienmēr jāpatur prātā, ka viņš gādā par mazu cilvēku, kuram ir mazāk paveicies nekā citiem bērniem, taču tas nemaina pašu būtību – bērnam ir tiesības tikt mīlētam tādam, kāds viņš ir, un attīstīties tik daudz, cik to atļauj viņa stāvoklis.

Invaliditāte kā lielākas vai mazākas “nepilnvērtības” apliecinājums izraisa bērnā bailes, kaunu un apmulsumu – vecāki var palīdzēt, izprotot savu bērnu un ļaujot tam būt tik neatkarīgam, cik vien tas iespējams, mācot viņam sevis pieņemšanu, sekmējot pozitīvu pašvērtējumu, izturību un dzīvesspēku.

Neatkarīgi no invaliditātes veida un pakāpes, ir būtiski atcerēties, ka viņš ir mazs cilvēks –proti, uztvert viņu kā bērnu, nevis kā bērnu ar invaliditāti. Ir svarīgi nefokusēties uz bērna invaliditāti, bet gan uz viņa spējām. Pat bērns ar nopietniem attīstības traucējumiem progresē, ja pie viņa attīstības kāds regulāri strādā. Šie mazie uzlabojumi sniedz prieku un spēku tālākai kopdzīvei ar viņu.

Bērns un garīgās attīstības traucējumi

Arī bērns ar garīgas attīstības traucējumiem, par spīti izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras ģimenei, var būt liela prieka un nozīmīgas pieredzes avots. Šāda bērna audzināšana māca būt pazemīgiem, pacietīgiemm, jūtīgiem, līdzcietīgiem.

Jūsu bērns jūs mīl bez nosacījumiem – atcerieties, ka vienīgais, kas viņam vajadzīgs, lai justos laimīgs, ir jūsu labvēlība, jūsu klātbūtne, jūsu rūpes un drošības sajūta, ko viņam sniedzat.

Bērna ar invaliditāti aprūpe

Ja aprūpējat bērnu ar invaliditāti:

  • bērna nepārtraukta aprūpe un arī viņa neapzinātās reakcijas var būt par stresa un dažādu emociju avotu – jums ir tiesības just to, ko jūtat (nav ne pareizu, ne nepareizu emociju), taču mēģiniet emocijas atpazīt, izprast to cēloņus, izdzīvot un izmantot tās konstruktīvi, bet nekad “neizgāziet” tās pār savu bērnu;
  • jums ir vajadzīgs laiks sev, pat ja to neapzinaties un mēģinat noliegt – rūpējieties par saviem fiziskajiem un psiholoģiskajiem resursiem;
    jums var būt nepieciešama dažāda veida palīdzība (psiholoģiska, praktiska u.c.) – meklējiet un izmantojiet to (tas liecinās nevis par jūsu vājumu, bet spēku);
  • ja jums ģimenē ir citi, veseli bērni, atcerieties, ka arī viņiem vajadzīga jūsu uzmanība, mīlestība un rūpes;
  • ziniet – ir organizācijas, kas apvieno bērnu ar invaliditāti vecākus; iespējams, kontaktu dibināšana ar viņiem var jums palīdzēt sarežģītajā situācijā vai, gluži pretēji, jūsu pieredze var noderēt kādam citam.

Ja jūsu bērnam ir urīna nesaturēšana, nodrošiniet viņa komfortu, lietojot nesaturēšanas gadījumiem paredzētos produktus, kas veidoti bērniem, vai izmantojiet mazāko izmēru pieaugušo produktus. Lai redzētu, kuri produkti vislabāk piemēroti jūsu bērnam, klikšķiniet šeit.

Shopping Cart
Scroll to Top